Citu bērnu nosūdzēšana

Vienmēr cits par citu sūdzas bērni līdz sešu gadu vecumam. Bērni, kuri raduši cits citu nosūdzēt, vecāku aizrādījumu saņem reti, lai gan nosūdzēšana parasti netiek atbalstīta.

Šķiet, ka vecākiem pret sūdzmaņu sniegto  informāciju nekas nav iebilstams. Viņiem parasti nepatīk sūdzētāja pašmotivācija šādai  rīcībai, jo vairumā gadījumu bērni sūdzas tāpēc, lai sagādātu nepatikšanas brāļiem, māsām, citiem bērniem un tamlīdzīgi.

Ieteikumi sarunām ar bērnu.

• Es zinu, ka tu man katrā izdevīgā gadījumā labprāt gribi pastāstīt, ko tavs brālis dara tā, kā nevajadzētu. Turpmāk es gribu tevi lūgt man par to stāstīt tikai tad, ja kāds viņam dara pāri vai ja tavam brālim draud briesmas.
• Man nepatīk, ka tu par savu māsu sūdzies tikai tāpēc vien, lai sagādātu viņam nepatikšanas.
• Ja tu neesi īsti pārliecināts, vai vajadzētu stāstīt, tad labāk nestāsti.
• Ja tu man par citiem bērniem pastāstīsi ko tādu, kas, manuprāt, uz tevi ne mazākā mērā neattiecas, es tev pateikšu paldies, bet šajā norisē neiejaukšos.
• Tu tikko kā nosūdzēji savu brāli, pasakot man, ka viņš savu siermaizi izbaroja sunim. Kāpēc tu tā darīji?
• Paldies par brīdinājumu, ka brālis devies laivu braucienā bez glābšanas vestes. Tas var apdraudēt viņa dzīvību.

Izmantotā literatūra. D. Kājiņa, I. Aunīte. Kā saprast bērnu.